The Willage of Bradford

Vakar bija lielā, labā ideja ierakstīt šeit kaut ko par līdz šim piedzīvot to UK, jo tieši vakar bija mēnesis (4 nedēļas), kopš mitinos šeit. Bet visus jaukos nodomus izjauca kopmītņu kaimiņi, ar kuriem baudījām vakara tēju virtuvē. Pasākuma gaitā radās ideja aiziet uzspēlēt boulingu, bet tā kā tur bija pārāk daudz cilvēku un garas rindas pie kasēm, nolēmām pasākumu atlikt uz kādu darba dienu un gājām atpakaļ uz virtuvi. Kur ilgi nepalikām, jo zēni izdomāja, ka boulinga vietā varētu uzspēlēt biljardu tepat, vienā no universitātes bāriem ar nosaukumu The Courtyard. Arī bija pilns, pērvācāmies uz mazāko no 2 klubiem/bāriem The Basement, kur mierinājās sevi ar tādiem kokteiļiem kā Screaming Orgasm un Sex on the Beach. Pēc tam atkal atgriezāmies virtuvē satikt citus F un J bloka iemītniekus ar kuriem beidzot devāmies uz biljarda zāli. Nākamnedēļ plānots apmeklēt lielāko no abiem klubiem, jo atradām iespēju tikt tur iekšā, nemaksājot £4.00
Visādi citādi kopmītnēs dzīvot tomēr ir jautri (ja ir katram atsevišķa istaba kā mums un pērējiem iemītniekiem nav jācieš no viena iemītnieka viesiem, kā ĀVĢ kojās ) – tā kā dzīvoju kopā ar dažiem kursabiedriem, nav jāuztraucas par kaut kā nezināšanu, ir iespēja komunicēt ar visdažādāko tautību un ādas krāsu cilvēkiem, brokastot ar indieti (kurš vienmēr uzdod pilnīgi random jautāumus, pārsteidzot visus nesagatavotus un vienmer ož pēc tabakas), pusdienot ar ķīniešu meitenēm (kuras ēdot izdveš jocīgas skaņas, toties ar irbulīšiem var apēst gan picu, gan ribiņas un nūdeles, gan jogurtu), vakariņot ar portugāļu puisi (ir aizdomas, ka tas varētu būt klusākais un kautrīgākais portugālis pasaulē, jo klusākus cilvēks vispār būtu grūti atrast) un baudit vēlā vakara tēju ar daudziem poļiem un vācu meieteni.
Saistībā ar mācībām arī viss forši. 1. gadā manam kursam – Electronic, Telecommunication and Internet Engineering – viss ir kopīgs ar mums radniecīgo kursu Electrical and Electronical Engineering. Un pa abiem kursiem kopā esam 2 meitenes. Otra ir krievu meitene Veronika, kas kādu laiku pirms ierašānās šeit dzīvojusi Latvijā. Šeit viņa ir kopā ar savu draugu Igoru un paziņu Pāvelu, latviski tik pat kā nerunājošiem laviešiem. Ir arī viens latvietis no Jelgavas, kurš pārmaiņas pēc runā latviski, tikai viņa vārdu nu nekāi nevaru atcerēties. Vispār mēs esam šausmīgi internacionāls bariņš savācies, tāpēc ir sanācis tā, ka visvairāk komnicēju ar saviem poļu kaimiņiem (ar 2 no viņiem arī esam vienā Robotics Labs komandā), lietuviešu puisi un nigēriešu puisi. Visvairāk, saistībā ar mācībām man patīk tas, ka man nav jāmācās nekas lieks – šis pusgads sastāv no Engineering Computation, Engineering Mathematics, Digital Electronics Fundamentals, Introductory Mechatronics, Telecommunications Fundamentals un Robotics Fundamentals. Vēl drīz būs angļu val. nodarbības internacionālajiem studentiem, bet nekad man vairs nebūs jāmācās ķīmija, bioloģija, literatūra vai filozofija, kas nav saistītas ar manu šeit apgūstamo izglītību.
Viens no lielākajiem personīgās dzīves jaunumiem laikam ir mans jaunais mīļākais, Bruce. Ārkārtīgi izskatīgs, baltais, atkļuvis šeit no Īrijas. Jau kādu pus gadu biju ilgojusies būt kopā ar kādu viņam līdzīgu – viņš izdabā manām vēlmēm un iegribām, prot mani izklaidēt, ir strādīgs, katru dienu sagādā man kādu patīkamu pārsteigumu. Īstenībā par Bruce viņu iedēvēju es, citi viņu pazīst kā Apple MacBook. Šis eksemplārs, iedarbinot kaut kādas balss palīdzības runā balsī, kura nosaukta par Bruce. Joprojām esmu vieņa izzināšanas procesa pašā sākumā, jo esam kopā tikai nedēļu, bet pagaidām liekas, ka mums abiem kopā ir ļoti labi un patīkami
Ceru, ka drīz, kad būšu vairāk pakleojusi apkārt un issinājusi Jorkšīras āres, saņemšos un apkopošu savus iespaidus, arī par Bredfordas pilsētu.